Ra\u017eojot s\u0113klas pa\u0161roc\u012bgi, g\u016bstama liel\u0101ka autonomija, turkl\u0101t j\u016bs piedal\u012bsieties kop\u012bga mantojuma uztur\u0113\u0161an\u0101. \u0160o mantojumu veidoju\u0161as neskait\u0101mas paaudzes, ta\u010du tas pak\u013cauts straujai izzu\u0161anai. S\u0113klu ra\u017eo\u0161ana ir pilsoniskas nepak\u013c\u0101v\u012bbas akts. Ra\u017eojot s\u0113klas pa\u0161roc\u012bgi, tiek izaicin\u0101ta likumdo\u0161ana, kas arvien liel\u0101k\u0101 m\u0113r\u0101 ietekm\u0113 lauksaimniec\u012bbas ra\u017eot\u0101jus un \u013cauj lielajiem s\u0113klu ra\u017eot\u0101jiem kontrol\u0113t \u0161o dz\u012bv\u012bbas resursu.<\/p>\r\n\r\n
Agror\u016bpniec\u012bbas monopols standartiz\u0113t\u0101 un globaliz\u0113t\u0101 tirg\u016b izpost\u012bjis t\u016bksto\u0161iem gadu senas lauksaimniec\u012bbas sist\u0113mas, kas paaudz\u0113m ilgi nodro\u0161in\u0101ju\u0161as iztiku vis\u0101m sabiedr\u012bbas grup\u0101m.<\/p>\r\n\r\n
Sen\u0101k uz m\u016bsu plan\u0113tas past\u0101v\u0113ja simtiem t\u016bksto\u0161u da\u017e\u0101du d\u0101rze\u0146u sugu, ta\u010du m\u016bsdien\u0101s t\u0101s arvien strauj\u0101k izz\u016bd – un pasaules p\u0101rtikas apg\u0101de k\u013c\u016bst atkar\u012bga no ierobe\u017eota augu sugu kl\u0101sta. Savulaik ik re\u0123ion\u0101, ik ielej\u0101 bija sastopamas unik\u0101las \u0161\u0137irnes, kas piel\u0101goju\u0161\u0101s viet\u0113jiem vides nosac\u012bjumiem. Zemnieku savstarp\u0113j\u0101 s\u0113klu apmai\u0146a bija da\u013ca no zemkop\u012bbas dz\u012bvesveida. \u0160\u0137irnes p\u0101rce\u013coja.<\/p>\r\n\r\n
R\u016bpniecisk\u0101 lauksaimniec\u012bba pieprasa ”homog\u0113nas” un ”stabilas” \u0161\u0137irnes, kas ra\u017eo vienveid\u012bgus d\u0101rze\u0146us ar ilgsto\u0161\u0101ku uzglab\u0101\u0161anas termi\u0146u. Tie nav selekcijas krit\u0113riji, k\u0101dus, v\u0113sturiski, pielietoju\u0161i zemnieki, lai att\u012bst\u012btu daudzveid\u012bbas zi\u0146\u0101 bag\u0101t\u012bgas popul\u0101cijas. Zemnieku att\u012bst\u012bt\u0101s popul\u0101cijas sp\u0113ja piel\u0101goties, evolucion\u0113t un pretoties viet\u0113j\u0101s vides main\u012bgajiem ierobe\u017eojumiem.<\/p>\r\n\r\n
R\u016bpniecisk\u0101 lauksaimniec\u012bba saasina augu slim\u012bbas. Monokult\u016bras, kas uzskat\u0101mas par p\u0101rm\u0113r\u012bgi vienk\u0101r\u0161oto un mehaniz\u0113to agr\u0101ro sist\u0113mu pamatu, izraisa neatgriezenisku \u0123en\u0113tisko eroziju, kas n\u0101kotn\u0113 sola vien\u012bgi badu. Monokult\u016bras ir apvainojums zemnieku paaud\u017eu neizsme\u013camajiem, rado\u0161ajiem centieniem.<\/p>\r\n\r\n
Eirop\u0101 v\u0113rojam\u0101, arvien ierobe\u017eojo\u0161\u0101k\u0101 likumdo\u0161ana pieprasa s\u0113klu ra\u017eot\u0101ju izveidoto \u0161\u0137ir\u0146u re\u0123istr\u0101ciju ofici\u0101l\u0101 katalog\u0101, kur\u0101 noteikti stingri krit\u0113riji – \u0161\u0137irnei j\u0101b\u016bt at\u0161\u0137ir\u012bgai, homog\u0113nai, stabilai. Krit\u0113riji izstr\u0101d\u0101ti saska\u0146\u0101 ar intens\u012bvas ra\u017eo\u0161anas vajadz\u012bb\u0101m, un tie nav piem\u0113roti mantojuma s\u0113klu ra\u017eo\u0161anai vai s\u012bkajiem zemniekiem. Tie, kas likumu neiev\u0113ro, var tikt ies\u016bdz\u0113ti ties\u0101, k\u0101 ”Kokopelli” organiz\u0101cija to jau vair\u0101kk\u0101rt pieredz\u0113jusi Francij\u0101. \u0160\u0101di likumi ir apkarojami. Viens no lab\u0101kajiem preto\u0161an\u0101s veidiem ir s\u0113klra\u017eot\u0101ju pulci\u0146a palielin\u0101\u0161ana – neatkar\u012bgi no t\u0101, vai s\u0113klu ra\u017eo\u0161ana norisin\u0101s likum\u012bg\u0101 vai nelikum\u012bg\u0101 ce\u013c\u0101.<\/p>\r\n\r\n
M\u0113s dz\u012bvojam kr\u012bzes un konflikta laikmet\u0101. Katrs kar\u0161, katra ekonomisk\u0101 kr\u012bze mudina indiv\u012bdus un sabiedr\u012bbu kopum\u0101 atk\u0101rtoti izv\u0113rt\u0113t savas pamatvajadz\u012bbas: jumts virs galvas, ap\u0123\u0113rbs, p\u0101rtika. M\u016bsu st\u0101voklis nav daudzsolo\u0161s. Vairums pils\u0113tnieku vairs neprot izaudz\u0113t d\u0101rze\u0146us, bet zemniec\u012bba – s\u0113klu ieguves zi\u0146\u0101 – ir gandr\u012bz piln\u012bb\u0101 atkar\u012bga no da\u017eiem multinacion\u0101liem uz\u0146\u0113mumiem.<\/p>\r\n\r\n
Grie\u0137ij\u0101, S\u012brij\u0101 un citviet pasaul\u0113 – kr\u012bzes un kara satricin\u0101taj\u0101s sabiedr\u012bb\u0101s – cilv\u0113ki mekl\u0113 piek\u013cuvi s\u0113kl\u0101m. S\u012brij\u0101, Ir\u0101k\u0101 (lab\u012bbas dzimten\u0113), Afganist\u0101n\u0101 (kur mekl\u0113jama daudzu d\u0101rze\u0146u izcelsme) s\u0113klu bankas tiku\u0161as sistem\u0101tiski izn\u012bcin\u0101tas, un liel\u0101koties t\u0101s zudu\u0161as rietumu uzlidojumu rezult\u0101t\u0101. Zudu\u0161as nenov\u0113rt\u0113jamas tradicion\u0101l\u0101 mantojuma \u0161\u0137ir\u0146u s\u0113klas, kuras zemkopji selekcion\u0113ju\u0161i paaudz\u0113m ilgi.<\/p>\r\n\r\n
Ir b\u012bstami \u0161o mantojumu uztic\u0113t vien da\u017e\u0101m s\u0113klu bank\u0101m (kr\u0101tuv\u0113m), kas zemniekiem liel\u0101koties nav pieejamas. Piemin\u0113sim asi\u0146ainos, galvenok\u0101rt urb\u0101nos p\u0101rtikas dumpjus 21. gadsimta s\u0101kum\u0101, ko izrais\u012bja lab\u012bbas spekul\u0101cijas un klimata p\u0101rmai\u0146as.<\/p>\r\n\r\n
Glob\u0101l\u0101 m\u0113rog\u0101 – \u0123en\u0113tiski modific\u0113ti augi m\u016bsdien\u0101s kl\u0101j plan\u0113tas virsmas plat\u012bbu, kas piel\u012bdzin\u0101ma visai Rietumeiropai kopum\u0101. Meksik\u0101 (kukur\u016bzas kult\u016bras dzimten\u0113) seno, tradicion\u0101lo kukur\u016bzas \u0161\u0137ir\u0146u graudus pies\u0101r\u0146ojusi no ASV import\u0113t\u0101, \u0123en\u0113tiski modific\u0113t\u0101 kukur\u016bza.<\/p>\r\n\r\n
Piespiedu k\u0101rt\u0101 ieviestie \u0122MO nerisina ne bada, ne uzturnepietiekam\u012bbas probl\u0113mas, nedz ar\u012b sp\u0113j nov\u0113rst augu vai cilv\u0113ku slim\u012bbas. Paties\u012bb\u0101 tie ir kait\u012bgi vides un sabiedr\u012bbas vesel\u012bbai.<\/p>\r\n\r\n
Piem\u0113ram, Francij\u0101 savulaik \u012bstenot\u0101 auzu selekcija tikusi pamesta nov\u0101rt\u0101, jo izmaksas ir p\u0101rlieku augstas, turkl\u0101t izzudu\u0161i darba zirgi, kam auzas kalpoja k\u0101 uztura pamats. Un ja nu k\u0101dudien mums n\u0101ktos atkal izmantot dz\u012bvnieku darbsp\u0113ku?<\/p>\r\n\r\n
Industri\u0101l\u0101s lauksaimniec\u012bbas aizst\u0101vji apgalvo – \u0122MO esot vien\u012bgais veids, k\u0101 pa\u0113din\u0101t arvien augo\u0161o popul\u0101ciju. Ta\u010du realit\u0101te ir glu\u017ei pret\u0113ja – \u0122MO apdraud plan\u0113tas n\u0101kotni.<\/p>\r\n\r\n
S\u012bkzemniec\u012bbas izzu\u0161anas rezult\u0101t\u0101 vairs netiek pavairotas ar\u012b daudzas \u0161\u0137irnes, turkl\u0101t mums pietr\u016bkst praktisku zin\u0101\u0161anu, k\u0101 t\u0101s audz\u0113jamas un k\u0101 ieg\u016bstamas to s\u0113klas. S\u012bkzemnieki un d\u0101rzkopji ir s\u0113klu glab\u0101t\u0101ji, t\u0101d\u0113\u013c nepiecie\u0161ams g\u0101d\u0101t, lai vi\u0146u skaits arvien augtu.<\/p>\r\n\r\n
Min\u0113to iemeslu d\u0113\u013c – j\u0101tiecas saglab\u0101t mantojuma \u0161\u0137ir\u0146u daudzveid\u012bba, k\u0101 ar\u012b j\u0101nodro\u0161ina br\u012bva pieeja mantojuma s\u0113kl\u0101m, jo t\u0101s ir m\u016bsu n\u0101kotnes s\u0113klas. S\u0113klas iesp\u0113jams saglab\u0101t, t\u0101s kultiv\u0113jot savos d\u0101rzos, nevis sasald\u0113jot un uzkr\u0101jot g\u0113nu bank\u0101s.<\/p>\r\n\r\n
\u012asfilmas m\u0113r\u0137is ir pied\u0101v\u0101t zin\u0101\u0161anas, kas \u013caus ieg\u016bt pa\u0161ra\u017eotas s\u0113klas. Tas nav p\u0101rlieku gr\u016bti, nemaks\u0101 nenieka, turkl\u0101t sag\u0101d\u0101 daudz prieka S\u0113klu audz\u0113\u0161anas iema\u0146as nedr\u012bkst b\u016bt uz\u0146\u0113mumu algotu speci\u0101listu monopols. S\u0113klu piek\u013cuve nedr\u012bkst tikt privatiz\u0113ta – patent\u0113\u0161anas ce\u013c\u0101 vai ra\u017eojot sterilas hibr\u012bd\u0161\u0137irnes.<\/p>\r\n\r\n
Ra\u017eojot s\u0113klas pa\u0161roc\u012bgi, tiks demitolo\u0123iz\u0113tas zemkop\u012bbas zin\u0101\u0161anas – un j\u016bs iemantosiet liel\u0101ku autonomiju. S\u0113klas ir m\u016bsu kop\u012bgais mantojums, kuru nepiecie\u0161ams atg\u016bt un sarg\u0101t – n\u0101kotnei.<\/p>\r\n\r\n
\u017daks Berger\u0101ns, ”Longo ma\u00ef”, 2015. gada j\u016blijs<\/p>\r\n\r\n